http://www.hotornot.com

šis būs stāsts par vientulību (visi stāsti gan, kā zināms, ir par vientulību).
man, protams, gribētos teikt, ka patlaban ir divi naktī, aiz loga tik tikko beigusies narkomānu ķilda, no tuvējās ostas vējš atnes sāļu smaku un skaņu, ar kādu kuģi savu nemierīgos sānus trin pret dokiem; ka manā istabā ir matracis, vārga spuldzīte, grāmatu krāvums gar vienu sienu un tieši uz grīdas nolikts portatīvs dators; ka pie manas labās rokas stāv rimi nosperta dārga viskija pudele jau krietni pāri pusei, bet aiz tās - izsmēķiem pārbarots pelnu trauks: man šķiet, ka tā pienākas raxtīt par vientulību.
bet tā nav.
un vienalga, kā ir.
tikai uzklikšķini. un tev pretī raudzīsies miljoniem seju ar prasīgām acīm. novērtē. satiec. lūdzu lūdzu. mani. cik es skaista. un visu visu darīšu. saproti. pats sexīgākais. un visādas blondas highschool queens ar mazu ziedu aprocīti un baltzobu smaidu. un resnas sievietes ar kovbojcepurēm. un puiši formastērpos uz arābiskas ainavas fona. un meitenes ar melnām kontūrām ap acīm. un modeliski savilktas gucci lūpas. un peldkostīmi. un plakāti pie sienām mazās istabiņās. un blakus kāds otrais, nogriezts, tikai viņa roka ielavījusies attēlā, palikusi uz pleca vai vidukļa. vai ar bultiņu pievilkts uzraxts my ex.
bet uzklikšķini. izvēlies dzimumu un vecumu. un homosexuālu vai heterosexuālu. un novērtē, ātri, tūlīt, no viens līdz desmit, tad varēsi apskatīt nākamo bildi.
vienā redzams ir tāds šokolādes zēns gaužām svinīgā uzvalkā ar ziedu pušķi rokās, viņš skatās kamerā bez smaida, un viņa acis nemelo un neizliekas, un neslēpjas, un nelūdz. pavisam viens viņš stāv mauriņa vidū, melns uzvalks un puķes, un nopietns skatiens.
bet tev jābalso, jābalso tālāk.
par to, kurš vissexīgākais, muļķīt, ne jau par to, kurš visvientuļākais.